Aptauja
Vai ārsniecībā/profilaksei lietojat dabas līdzekļus (tējas, sulas u.c.)?

Lasītava
LadyCup – higiēnas līdzeklis economiskām sievietēm (1)
23. Oktobris, 2010
Palūkojoties mūsdienu medijos, šķiet, ka sievietes raksturo vienas vienīgas noplūdes, raizes un svaiguma sajūtas trūkums. Tādēļ tiek piedāvāti neskaitāmi līdzekļi, kas šo „problēmu” novērsīs. Tāpēc neviļus rodas jautājums – vai visam nebūtu jābūt otrādi? Menstruācijas taču ir sievietes dabā. Tas ir dabisks process, ar kuru ir tik pat dabiski jāiemācās sadzīvot. Bet tie, kam nevajadzētu pēc tam nonākt dabā, ir tamponi, paketes un ikdienas ieliktnīši. Žurnālos atrodamas neskaitāmas diskusijas par to, ko lietot ir labāk – paketes vai tamponus, bet reti kur tiek pieminēts līdzeklis, kas iekšējai un ārējai videi ir daudz draudzīgāks – higiēniskā piltuve.
Kā labāk iemigt karstā laikā (4)
13. Jūlijs, 2010

Karstājā laikā problēmas ar miegu? Kembridžas slimnīcas ārsts Jans Smits avīzē The Sun skaidro slikta miega iemeslus karstā laikā un iesaka, kā ar to cīnīties. 

 

 

Slimība un zāles (4)
16. Februāris, 2010

Materiāls sagatavots izmantojot Irīdas Miskas grāmatu Ājurvēda, 2005.g., JUMAVA

 

Saskaņā ar Ājurvēdu jebkas var būt zāles vai inde atkarībā no tā, kā, kad, kam un kādās devās to lieto, un neviena ārstēšans metode vai zāles neder visiem cilvēkiem vai visos apstākļos.

Kas ir Ājurveda (4)
22. Janvāris, 2010
Materiāls tapis pēc Irīdas Miskas grāmatas Ājurveda, 2005.g. "Jumava"
 
Ājurveda ir sanskrita vārds un nozīmē "dzīves māksla". Ayur - dzīve, Veda - zinātne vai zināšanas.
Par zebieksti (4)
29. Decembris, 2009
Materiāls sagatavots pēc Ilmāra Tīrmaņa raksta Zebiekste - vismazākais plēsējs pasaulē žurnālā "Vides Vēstis" Nr.12 (75), 2004.
 
Grūti būtu atrast kādu 21.gadsimta latvijieti, kurš nespētu atbildēt uz jautājumu: kas ir lietuvēns? Vārds taču visu pasaka priekšā. Nu, jā! – tas ir neliela auguma Lietuvas iedzīvotājs. Joks! Protams, joks. Latviešu valodas vārdnīcā skaidrots, ka lietuvēns ir «ļauns radījums, kas naktī moka cilvēkus, jādelē lopus». Veclaiku nostāsti, starp citu, vēsta par šī mošķa īpašo tieksmi darīt pāri tieši zirgiem. Lietuvēns stallī piesietu zirgu tumsas aizsegā spējot novest līdz pilnīgam bezspēkam – saimnieks no rīta savu lopiņu ierauga, nodzītu putās, ar sapinkotām krēpēm, saskrāpētu kaklu un muguru, bailēs izvalbītām acīm.
Tikai samērā nesen tika atklāts, ka zirgu jājēja lietuvēna lomu veiksmīgi spēlē kāds dzīvnieks, proti, zebiekste (Mustela nivalis). Kā droši vien noprotat, par viņu – par zebieksti, par vismazāko plēsīgo zvēriņu uz Zemes – būs šis mazais stāstiņš.
Par vāveri kuplasti (2)
29. Decembris, 2009

Materiāls sagatavots pēc Ilmāra Tīrmaņa (naturālists) raksta Vāvere, kas ļepato, kā zaķis žurnālā "Vides Vēstis" Nr.12 (65), 2003

 

Pie mums laikam grūti būtu atrast cilvēku, kurš vāveri nepazīst; un katram droši vien šķiet, ka par šo dzīvnieku jau nu gan viņam viss ir zināms... Vāvere izsenis izraisījusi ļaudīs simpātijas, bieži pieminēta tautas dziesmās, pasakās. To varētu izskaidrot citastarp arī ar šī zvēriņa populācijas samērā lielas daļas tieksmi apmesties uz dzīvi cilvēku tuvumā.

Ēku siltināšana (5)
29. Decembris, 2009

Materiāls sagatavots pēc Jura Zviedrāna raksta Ēku siltināšana žurnālā "Vides Vēstis" Nr.12 (65), 2003.

 

Cilvēks vienmēr centies uzlabot savu dzīves telpu, lai tā būtu vēl siltāka un mājīgāka. Viduslaikos sienas noklāja ar zvērādām, 18.gs. koka ēku sienas no telpu puses apmeta. 19.gs. būvniecībā ienāca jauni risinājumi ar gaisa šķirkārtām mūra sienās un jumta pape kā koka sienu izolējošais materiāls. Līdz ar tehnisko revolūciju notiek nemitīgi būvfizikāli eksperimenti būvniecībā (uz savas ādas) ar jauniem, nepārbaudītiem jeb laboratorijās teorētiski pārbaudītiem materiāliem, kas ne vienmēr bija tie piemērotākie un labākie. Šis process turpinās arī mūsdienās, jo visi vēlas būvēt lēti un labi.