Pret herbicīdiem izturīgi augi

Līdz šim visplašāk audzētā ģenētiski modificētā (ĢM) labība ir Monsanto soja, kas ir izturīga pret šīs kompānijas herbicīdu raundapu. Tā aktīvā viela ir glifosāts. Monsanto saka, ka, lietojot kopā šīs sēklas un herbicīdu, nevajadzēs tik daudz reižu izsmidzināt herbicīdu, lai kontrolētu nezāles, un ķimikāliju lietošana samazināšoties pat par 39%. Taču, fakti un prognozes liecina par ko citu:

 - palielinoties zemnieku skaitam, kas lieto šīs šķirnes, kopumā palielināsies herbicīda lietošanas apjomi. Monsanto paredz, ka tā pārdotā raundapa daudzums līdz 2010.g. dubultosies;

 - pēc V.Šivas vārdiem, ja ‘Roundup Ready’ šķirnes tiks ieviestas Indijā, kur liela daļa zemnieku vispār nelieto lauksaimniecības ķimikālijas, raundapa lietošana varētu pieaugt pat 20 reižu;

 - Vācijas kompānija AgrEvo, kas ir radījusi pret herbicīdu glufosinātu izturīgus rapšus, paredz herbicīda tirdzniecības pieaugumu par 560 miljoniem dolāru nākamo piecu līdz septiņu gadu laikā.

 - lauksaimnieki, vairs neuztraucoties par to, ka cietīs labība, lieto lielāku ķimikāliju daudzumu, nevis videi nekaitīgākus nezāļu iznīcināšanas vai izsargāšanās paņēmienus.

Imūnās nezāles

Ģenētiski pārveidoto jeb modificēto (ĢM) kultūru audzēšana var radīt pārlieku atkarību no viena herbicīda. Ja lauki tiek regulāri migloti ar vienu herbicīdu, ļoti iespējams, ka nezāles, kas aug šajos laukos vai tuvu tiem, attīsta izturību pret šo herbicīdu. Par spīti zinātnieku agrākajiem apgalvojumiem, ka nezāles nespēs attīstīt imunitāti pret glifosātu, Austrālijā imūna raizāle pēc lauka apstrādāšanas ar raundapu 15 gadu laikā parādījās desmit reizes.

Turklāt, ĢM augiem krustojoties ar to savvaļas radiniekiem, rodas pret attiecīgo herbicīdu izturīgas nezāles, tātad jālieto vēl kāds nezāļu iznīcināšanas līdzeklis. Arī modificētie kultūraugi var kļūt par nezālēm citā laukā.

Herbicīdi ir indīgi

Plašā spektra herbicīdi, ko lieto ĢM labībai, ir ļoti indīgi. Ja tos lieto mazāk indīgu ķimikāliju vietā, var samazināt kopīgo apjomu, bet toksiskais efekts paliek tāds pats vai pat palielinās. Herbicīdu lietošanas sekas ir augsnes auglības samazināšanās, ūdens piesārņošana, slieku un derīgo augsnes mikrobu iznīkšana un dažādi cilvēku veselības traucējumi. Herbicīdu sastāvdaļas augsnē var ilgu laiku saglabāt aktivitāti un piesārņot ūdeni.

Glifosāts ir ļoti indīgs zivīm, kas ir svarīgs olbaltumvielu avots daudzām nācijām, kā arī derīgajiem kukaiņiem, bet glufosināts toksiski iedarbojas uz augiem un ūdensdzīvniekiem. Laboratorijas pētījumi to saista ar iedzimtiem defektiem.

Insekticīdi

Liela vērība ir tikusi pievērsta ĢM augu radīšanai, kas satur paši savu insekticīdu (kukaiņu iznīcināšanas līdzekli). Vairākas kompānijas ir radījušas kukurūzu, kokvilnu un citas lauksaimniecības kultūras, kas satur gēnu no augsnes baktērijas Bacillus thuringiensis, kas izstrādā Bt protoksīnu. Protoksīns sagrauj dažu kukaiņu un kāpuru gremošanas traktu, tos nogalinot. (Bt jau vairāk kā 40 gadus veiksmīgi lieto bioloģiskajā lauksaimniecībā kā izsmidzināmu līdzekli.) Vielas, ko izstrādā ĢM Bt augi, ir indīgas uzreiz, tās nav jāaktivizē kukaiņu kuņģa sulai. Tās var saglabāties augsnē un būt indīgas divas līdz trīs reizes ilgāk nekā dabiskie Bt preparāti, tādējādi tiek nogalināti daudz vairāk kukaiņu, tostarp derīgie, kā arī augsnes organismi.

Fakti:

 - Pērnajā pavasarī Kornelas universitātes (ASV) zinātnieku laboratorijas pētījumā atklājās, ka monarhtauriņu kāpuriem, kas pārtika no augiem, uz kuriem bija Bt kukurūzas putekšņi, palielinājās mirstība un dzīvi palikušajiem palēninājās attīstība (sk. «Vides Vēstis», 1999, 6.nr.).

 - ASV Lauksaimniecības un tirdzniecības politikas institūts ziņoja, ka Taizemē Bt kokvilnas lauka pārbaudē mirušas 30% apkārtnes bišu. Bites ir nepieciešamas ziedošo augu apputeksnēšanai. 

- Pētījumi liecina, ka Bt augi nogalina arī mārītes un spāru kāpurus, kas ir galvenie laputu ienaidnieki.

 - 1999.g. Ņujorkas universitātes zinātnieku eksperimentā kāpuri tika ievietoti augsnē, kurā bija audzēta Bt kukurūza. Pēc pāris dienām viņi pārstāja baroties un pēc piecām dienām 90–95% bija miruši.

 - Viens no iespējamiem Bt augu audzēšanas ilgtermiņa efektiem ir pret Bt izturīgu kaitēkļu parādīšanās. Apmēram 20% kaitēkļu paliek dzīvi arī pēc modificēto augu apēšanas. Kukaiņi, kas pastāvīgi ir pakļauti Bt toksīna ietekmei, eventuāli kļūs izturīgi pret to, tāpat kā baktērijas attīsta imunitāti pret antibiotikām.

ASV valdība pieprasa, lai Bt labība tiktu audzēta blakus parastajai, samazinot potenciālo risku. Šveices kompānija Novartis iesaka savas Bt kukurūzas audzētājiem 20–40% no lauka apsēt ar parasto kukurūzu, lai kaitēkļiem un derīgajiem kukaiņiem būtu patvērums. Tomēr šie padomi nāk par vēlu. ASV veiktie pētījumi liecina, ka imunitāte pret Bt attīstās daudz ātrāk, nekā apgalvoja Monsanto zinātnieki, un jau ir sastopami pret Bt imūni kukaiņi.

Zemniekiem neatliks nekas cits kā atkal lietot ķīmiskos insekticīdus, līdz arī pret tiem attīstīsies imunitāte. Iespējams, ka Bt augi būs efektīvi tikai trīs vai četrus gadus.

No korporāciju viedokļa tas nozīmē, ka jāsteidzas šos augus ievest tirgū, pirms to izdara sāncenši.

1996.gadā, kad pirmo reizi komerciālos nolūkos tika audzēta Monsanto ‘Bollguard’ kokvilna, Bt gēni nespēja nogalināt kaitēkļus visu sezonu, kā kompānija bija solījusi. Dr. M. Van Ho šo neveiksmi saista ar neparedzētām pārmaiņām Bt gēna uzvedībā.

Monokultūras

Gēnu inženierija ir orientēta uz monokultūru audzēšanu, kas izraisa bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Tas saasinās pasaules pārtikas problēmu, kā arī laupīs iespēju izzudušās varietātes lietot jaunu medikamentu un citu cilvēcei noderīgu produktu radīšanā.

Jaunattīstības valstīs ir plaša šķirņu daudzveidība, piem., Indijā tiek audzēti 50 000 dažādu augu šķirņu. Kādā pētījumā vienā ciemā tika atrastas 70 šķirnes. Tām ir dažādas īpašības un spēja izdzīvot dažādos apstākļos, kas nodrošina ražu vienmēr. Ja šo augu bagātību aizstāj ar monokultūru, ražu viegli ietekmē gan kaitēkļi un slimības, gan slikti laika apstākļi. To jau ir pierādījusi parastās labības monokultūru audzēšana.

Raža

Biotehnoloģijas industrija sola, ka gēnu inženierija ievērojami paaugstinās ražu un tāpēc ir neaizstājams līdzeklis cīņā ar badu. Tomēr līdz šim audzētās ĢM lauksaimniecības kultūras nav izcēlušās ar rekordražām.

Fakti: 

 - Pirmajā liela mēroga ĢM ‘Roundup Ready’ augu lauka pārbaudē 1992.g. Puertoriko Monsanto zinātnieki trīs no septiņiem eksperimentiem novēroja vidēji par 11,5% mazāku ražu nekā parasti. Arī ‘Roundup Ready’ kokvilna 1997.gadā, kad tā pirmo reizi tika audzēta tirgum, deva sliktu ražu un bija zemas kvalitātes. Pumpuri bija deformēti un nokrita priekšlaicīgi. Monsanto bija spiests samaksāt kompensāciju vairāk nekā 50 audzētājiem.

 - Šīs pašas kompānijas soja 30 gadījumos no 38 pārbaudītajiem deva apmēram par 10% zemāku ražu nekā parastā soja. Sarežģītos augšanas apstākļos, kādi, mainoties klimatam, ir aizvien biežāk, šī atšķirība var būt vēl lielāka.

 - Nebraskas universitātes zinātnieki salīdzināja piecas ĢM Monsanto sojas (soja ir 52,6% no šogad audzētajiem ĢM augiem) ražu ar tradicionālajām augstražīgajām sojas šķirnēm. Viņi secināja, ka dārgākā ĢM soja dod par 6% mazāku ražu nekā tai radniecīgās šķirnes un par 11% zemāku ražu nekā augstražīgās šķirnes.

Nedīgstošas sēklas

Indijā zemniekiem ir īpaša lūgšana sējas laikam: «Lai sēkla ir neizsmeļama, lai tā nekad nezaudē spēku, lai tā dod sēklu nākamgad.» ...