Skaidrs ir tas, ka daļa gēnu, ko lieto gēnu inženierijā, nekad nav bijuši cilvēku uztura sastāvdaļa. Jaunās pārtikas drošības pārbaudes līdz šim ir balstījušās uz pašu biotehnoloģijas kompāniju sniegtajiem datiem. Alerģiju izraisošas un toksiskas vielas var tikt pārnestas uz organismiem, kur tās dabiski nav sastopamas. Arī jaunie proteīni, ko radījuši gēnu inženieri, var būt toksiski vai alerģiju izraisoši vai arī mainīt vielmaiņas procesus organismos, samazinot pārtikas uzturvērtību. Pret antibiotikām imūnu gēnu lietošana par marķiergēniem padarīs šo zāļu lietošanu medicīnā ne-efektīvāku. Jaunie gēni var iespaidot svarīgas, bet vēl nezināmas DNS funkcijas. Pret herbicīdiem izturīgajos augos un no tiem gatavotajos produktos var būt palielināts indīgo ķimikāliju atlieku daudzums.

Riska novērtējums

Alerģijas

Arvien vairāk cilvēku cieš no alerģijas pret kādu pārtikas veidu. Apmēram 1–2% pieaugušo un līdz 8% bērnu ir smaga alerģija. Šo cilvēku skaits palielinās, īpaši pārtikas piesārņojuma dēļ. Pat ļoti mazs daudzums alergēnā produkta var izraisīt slimību vai pat nāvi. Ar gēnu inženierijas palīdzību alergēni nokļūst produktos, kur tie dabiski nav sastopami, un, piem., cilvēki, kas cieš no alerģijas pret zivīm, var nezinot apēst pārveidotās zemenes un saslimt. Šo problēmu daļēji varētu atrisināt preču marķēšana ar precīzām svešo gēnu avotu norādēm.

Pioneer Hi-Bred sojā, lai uzlabotu olbaltumvielu sastāvu, tika ievietots Brazīlijas riekstu gēns. Zinot, ka daļai cilvēku pret šiem riekstiem ir alerģija, tika veikti arī testi, un atklājās, ka soja izraisa alerģiju.

Pētījumi liecina, ka alerģiju izraisošās vielas augos ir saistītas ar proteīniem, kas tos aizsargā pret kaitēkļiem un slimībām. Tas nozīmē, ka augiem, kas ir pārveidoti, lai iegūtu imunitāti pret slimībām vai nogalinātu kaitēkļus, potenciāli ir lielāka iespēja izraisīt alerģiju nekā nemodificētajiem augiem. Lielbritānijā 1998. gadā par 50% palielinājās alerģiskas reakcijas pret soju. Nepilnīgās marķēšanas sistēmas dēļ nav iespējams droši pateikt, vai tas noticis tirgū strauji ienākošās ĢM sojas dēļ.

Toksiskas vielas un antibiotikas

Gēnu inženierijas blakusefekti var būt jaunu toksisko vielu rašanās un toksīnu daudzuma palielināšanās pārtikā. Dabiskie toksīni var parādīties negaidītās vietās. 1989. gadā ASV no ĢM triptofāna – piedevas veselīgajai pārtikai – nomira 37 cilvēki un apmēram 1500 cilvēku kļuva invalīdi, 5000 saslima. Šī piedeva vairs netiek lietota, bet nav nekādas garantijas, ka līdzīgi gadījumi neatkārtosies.

1998. gada vasarā Skotijā atklāja, ka žurkām, kas 100 dienas barotas ar ĢM kartupeļiem, kas satur sniegpulkstenīšu lektīnu, nedaudz palēninās augšana, tiek traucēta imūnsistēmas darbība un rodas pārmaiņas iekšējos orgānos. 100 dienas žurku dzīvē atbilst 10 cilvēku gadiem.

Cilvēku un citu dzīvu būtņu veselība cieš gan no šo ķimikāliju nokļūšanas vidē, piem., ūdenī, gan no to atlieku saglabāšanās pārtikas produktos.

Jaunas problēmas var radīt pret antibiotikām imūnu gēnu lietošana par marķiergēniem. Piemēram, ĢM kukurūza satur gēnu, kas ir izturīgs pret ampenicilīnu. Šī gēna nokļūšana barības ķēdēs var padarīt ampenicilīna lietošanu gan cilvēku, gan dzīvnieku ārstēšanā daudz neefektīvāku. Jau tagad tas, ka aizvien vairāk slimības izraisošu mikroorganismu attīsta imunitāti pret antibiotikām, ir svarīga medicīnas problēma. Tiek ieteikts krasi samazināt to lietošanu ārstniecībā.

Liellopu augšanas hormons

Viens no pirmajiem ĢM produktiem bija piens no govīm, kas tiek injicētas ar ĢM liellopu augšanas hormonu. Tas palielina izslaukumu par 10– 20%, toties saīsinot govs mūžu. Oficiāli ir atzīts 21 blakusefekts, ko govīm izraisa šī hormona lietošana: samazināts grūtniecības ilgums un teļu svars, palielināta dvīņu dzimstība, dzemdes slimības u.c.

Govis tiek ārstētas ar antibiotikām. To atliekas pienā veicina baktēriju imunitāti un rada citas problēmas. Hormoni, kas nokļūst pienā, veicina cilvēkiem prostatas, resnās zarnas un krūts vēža rašanos.

Labās ziņas

 + Itālijas lauksaimniecības ministrija turpinās finansēt zinātniekus tikai tad, ja tie pārtrauks jelkādas darbības ar ĢMO.

 + Taivānā līdz gada beigām paredzēts pieņemt noteikumus par obligātu ĢM pārtikas marķēšanu.

 + McDonald’s Vācijā ēdienu gatavošanā vairs nelietošot dzīvniekus, kas baroti ar ĢM barību. Jūlijā vairāk nekā 50 pilsētās vietējās Greenpeace nodaļas piketēja pie McDonald’s. Daudzi klienti vēstulēs aicināja kompāniju nelietot ĢM produktus. Vācijas Burger King jau agrāk paziņoja, ka no 2001. gada lietos tikai ar ĢM pārtiku nebarotu putnu gaļu. Šīs zemes lielākie putnu gaļas ražotāji garantē, ka nelieto ĢM soju.

 + Dienvidāfrikā Woolworths tīkls nolēmis iespēju robežās pārtraukt lietot ĢM sastāvdaļas savos produktos un atlikušos ĢM produktus marķēt.

 + Minhenē 60% no lauksaimniecībā izmantotās zemes tiek apsaimniekoti ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Lai saglabātu kultivēto zemi un atpūtas rajonus šādi tiek apsaimniekoti 6 no 11 pilsētas īpašumiem.