Aptauja
Vai ārsniecībā/profilaksei lietojat dabas līdzekļus (tējas, sulas u.c.)?

Daba
Par zebieksti (4)
29. Decembris, 2009
Materiāls sagatavots pēc Ilmāra Tīrmaņa raksta Zebiekste - vismazākais plēsējs pasaulē žurnālā "Vides Vēstis" Nr.12 (75), 2004.
 
Grūti būtu atrast kādu 21.gadsimta latvijieti, kurš nespētu atbildēt uz jautājumu: kas ir lietuvēns? Vārds taču visu pasaka priekšā. Nu, jā! – tas ir neliela auguma Lietuvas iedzīvotājs. Joks! Protams, joks. Latviešu valodas vārdnīcā skaidrots, ka lietuvēns ir «ļauns radījums, kas naktī moka cilvēkus, jādelē lopus». Veclaiku nostāsti, starp citu, vēsta par šī mošķa īpašo tieksmi darīt pāri tieši zirgiem. Lietuvēns stallī piesietu zirgu tumsas aizsegā spējot novest līdz pilnīgam bezspēkam – saimnieks no rīta savu lopiņu ierauga, nodzītu putās, ar sapinkotām krēpēm, saskrāpētu kaklu un muguru, bailēs izvalbītām acīm.
Tikai samērā nesen tika atklāts, ka zirgu jājēja lietuvēna lomu veiksmīgi spēlē kāds dzīvnieks, proti, zebiekste (Mustela nivalis). Kā droši vien noprotat, par viņu – par zebieksti, par vismazāko plēsīgo zvēriņu uz Zemes – būs šis mazais stāstiņš.
Par vāveri kuplasti (2)
29. Decembris, 2009

Materiāls sagatavots pēc Ilmāra Tīrmaņa (naturālists) raksta Vāvere, kas ļepato, kā zaķis žurnālā "Vides Vēstis" Nr.12 (65), 2003

 

Pie mums laikam grūti būtu atrast cilvēku, kurš vāveri nepazīst; un katram droši vien šķiet, ka par šo dzīvnieku jau nu gan viņam viss ir zināms... Vāvere izsenis izraisījusi ļaudīs simpātijas, bieži pieminēta tautas dziesmās, pasakās. To varētu izskaidrot citastarp arī ar šī zvēriņa populācijas samērā lielas daļas tieksmi apmesties uz dzīvi cilvēku tuvumā.

Par ezi (4)
3. Decembris, 2009

Materiāls sagatavots pēc Ilmāra Tīmaņa rraksta Adatainais kaimiņš žurnālā "VIdes Vēstis" Nr.11 (64), 2003. Foto: Aivars Petriņš.

 

Tagad viņš guļ. Periodu no oktobra, precīzāk: no brīža, kad gaisa temperatūra vairs nepārsniedz +10 oC, līdz martam – aukstos gada mēnešus – viņš pavada ziemas guļā vai nu zem kāda dižāka koka saknēm, vai zem kritalas, zem kāda žagaru vai malkas krāvuma, zem kādas būves pamatiem, vai arī paša izraktā alā. Kaut kur šādā vietā viņš tagad guļ – saritinājies no rudens sākumā sanestām lapām, sūnām un sausas zāles izveidotā migā. Visi viņa dzīvības procesi ir krietni palēnināti, piemēram, sirdsdarbības un elpošanas intensitāte ziemas guļas laikā ir desmit reizes zemāka nekā vasarā – gada aktīvajā periodā. Viņš ziemo. Viņš – šī raksta galvenais varonis: ezis.

No papirusa līdz miljoniem koku (4)
26. Novembris, 2009

Materiāls sagatavots no Sandras Urtānes raksta No papirusa līdz miljoniem koku "Vides Vēstis" Nr.4 (39), 2001. Bildes autore Daina Grundersena.

 

Grūti iedomāties cilvēka dzīvi šodienas civilizētajā pasaulē bez papīra! Pavisam ikdienišķi šķiet lietot rakstāmo, zīmēšanas un piezīmju papīru, pierastas ir tapetes un dāvanu saiņošana. Un preču iepakojums – kastes, kārbas, tūtas. Tā kā papīrs labi uzsūc mitrumu, izmantojam arī salvetes, kabatlakatiņus un dvieļus. Laikrakstu, žurnālu, grāmatu papīrs glabā un sniedz informāciju. Bet naudas banknošu papīrs iepriecina vajadzības.

Odi – kukaiņu pasaules abinieki (4)
25. Novembris, 2009

Materiāls sagatavots pēc Nikolaja Savenkova raksta Odi – kukaiņu pasaules abinieki, "Vides Vēstis" Nr. 2/3 (38), 2001. Attēlā parastais ods (Culex sp.), Aleksandra Titova foto.

 

Daudzi aukstajā ziemā sapņo par vasaru. Taču, kad tā ar siltumu un sauli beidzot ir klāt, mūs sagaida cita problēma – odi... Tomēr nevajag aizmirst, ka odu dzīve ziemā nebeidzas. Pašlaik viņi vislabāk jūtas pilsētu miklajos pagrabos un pazemes sistēmās. Tur silto vasaru gaida pieaugušie odi, lai, temperatūrai paaugstinoties, dotos ieturēties, riest olas un laist pasaulē jaunus odu miljonus. Taču ne visi odi alkst pēc jūsu asinīm.
Iztīri māju par 1 Ls (2)
25. Novembris, 2009

Materiāls sagatavots no Edītes Valteres raksta Bez ķīmiskiem kokteiļiem, "Mans mazais" Nr.11, 2009.

 

Uzturēt tīru māju  un cilvēkam draudzīgu vidi palīdz paciņa sodas, sāls un etiķis, kas kopā izmaksā aptuveni 1Ls un kalpo vismaz divus trīs mēnešus. Dažreiz talkā nāk arī citrons.

Kapātie zariņi auglīgai augsnei (4)
11. Novembris, 2009

Materiāls sagatavots pēc Jāņa Blahina raksta Kapāti zariņi augsnes auglībai "Vides Vēstis" Nr. 10(35), 2000.

 

Cilvēce ir šķiedusi visai daudz spēku, lai izgudrotu mūžīgo dzinēju, bet izrādās, ka dabā tas eksistē jau no pašiem pirmsākumiem un mēs visi to izmantojam. Neapzinoties šī dzinēja zobratiņu saskaņu un mijsakarības, esam daudzviet to sabojājuši, tomēr remonts pagaidām ir iespējams. Šis mūžīgais dzinējs ir augsne, kurā mīt milzum daudz mikroorganismu, kas rūpējas par auglības nezūdamības likumu.