Materiāls sagatavots pēc Ingas Gavenas raksta Avota ūdens, ūdens no krāna, ūdens no pudeles "Vides Vēstis" Nr.11/12 (36), 2000.
Labas kvalitātes dzeramais ūdens ir katra cilvēka veselības un labsajūtas garants. Proporcionāli tam, kā pieaug cilvēku interese par savas veselības uzturēšanu un saglabāšanu, tie aktīvi sāk interesēties par to, kādas kvalitātes ūdeni viņi ikdienā lieto. Tā kā Latvijā tradicionāli dzeršanai izmanto pazemes ūdeņus, iegūstot tos avotos, akās vai urbumos, uz pazemes ūdeņiem pārsvarā arī attieksies viss turpmāk teiktais.
Saldūdens un minerālūdens
Kas nosaka ūdens veidu (saldūdens, minerālūdens), kas raksturo ūdens kvalitāti, un no kā tā ir atkarīga? Tā kā ūdenī daudzu vielu šķīdība ir ļoti augsta, dažādu izšķīdušo vielu saturs dabas ūdeņos var mainīties plašās robežās – no dažiem desmitiem miligramu litrā līdz desmitiem un simtiem gramu litrā. Ūdeņu dalījumu saldūdeņos un minerālūdeņos nosaka izšķīdušo vielu koncentrācija ūdenī, ko sauc par mineralizāciju jeb sauso atlikumu.
Par saldūdeņiem uzskata pazemes ūdeņus, kuru mineralizācija nepārsniedz 1 g/l. Ūdeņi ar lielāku mineralizāciju (vai sauso atlikumu) pieskaitāmi minerālūdeņiem. Minerālūdeņiem, kā teikts ES minerālūdeņu direktīvās, pieskaitāmi arī tie saldūdeņi, kas ar unikālu ķīmisko sastāvu ir īpaši, taču nav dots precīzs šīs definīcijas skaidrojums, un tas savukārt rada neskaidrības, tos turpmāk klasificējot un definējot.
Ņemot vērā Latvijā izplatīto ūdeņu ķīmisko sastāvu, varam droši teikt, ka dabīgie ūdeņi, kuru mineralizācija ir mazāka par 1 g/l, saucami par saldūdeņiem, bet ar augstāku – par minerālūdeņiem.
Latvijas minerālūdeņi
Atšķirīgas kvalitātes minerālūdeņi Latvijā sastopami visā nogulumiežu slānī, visās trijās hidrodinamiskajās zonās.
Latvijā iegūstamos minerālūdeņus nosacīti var dalīt trīs lielās grupās:
- Ķemeru un Baldones sulfīdo minerālūdeņu ar paaugstinātu sērūdeņraža saturu atradnes. Šie ūdeņi izplūst gan kā dabīgi avoti, gan tiek iegūti seklos (līdz 20 m dziļos urbumos,) to mineralizācija līdz 3 g/l, sērūdeņraža saturs līdz 60 mg/l.
- Vidusdevona Pērnavas horizonta un apakšdevona Ķemeru horizonta hlorīda-nātrija tipa iesāļūdeņi un sāļūdeņi ar mineralizāciju 1 līdz 35 g/l, to ieguluma dziļums 200 līdz 500 m, ūdeņus iegūst tikai speciāli ierīkotos urbumos.
- Kembrija horizonta hlorīda-nātrija tipa sālsūdens, ar mineralizāciju vairāk par 35 g/l, paaugstinātu broma koncentrāciju līdz 500 mg/l un paaugstinātu temperatūru lokālos iecirkņos. Šādi ūdeņi sastopami vairāk kā 700 m dziļumā.
Sulfīdu tipa ūdeņi veidojas ar ģipšu nogulumiem bagātajos Salaspils svītas slāņos, labvēlīgos apstākļos bioķīmisko procesu rezultātā tajos veidojas sērūdeņradis, un šos ūdeņus sekmīgi izmanto balneoloģijā. Latvijā jau vairāk nekā simts gadus šādus ūdeņus izmanto divos vecākajos kūrortos – Ķemeros un Baldonē. Pašlaik Baldones kūrorts nedarbojas, un minerālūdeņu izmantošana tajā ir pārtraukta. Arī Ķemeru kūrorta darbība ir pārtraukta.
Ūdens, ko lietojam ikdienā
Cilvēku patēriņam izmantojamo dzeramo ūdeni saņemam trīs galvenajos veidos:
- Centralizētā ūdensapgāde pilsētās un lielākās apdzīvotās vietās (ūdens no krāna).
- Ūdensapgāde laukos no individuālām akām un urbumiem.
- Fasētais ūdens, kuru iegādājamies tirdzniecības tīklā.
Likumdošanas akti regulē un valsts kontrolējošās institūcijas pārbauda ūdens kvalitāti centralizētās ūdensapgādes sistēmās. Katras akas saimnieks var pārbaudīt ūdens kvalitāti savā akā. Taču visi zinām par problēmām ar krāna ūdeni, tas nereti ir hlorēts, kas var izraisīt kaitīgo hlororganisko savienojumu veidošanos, bieži vien tam ir paaugstināts dzelzs saturs un cietība. Arī savas personiskās akas ūdens kvalitāte ne vienmēr mūs apmierina. Rezultātā daudzi no mums tējas un kafijas pagatavošanai, kā arī dzeršanai iegādājas veikalos pieejamos fasētos ūdeņus. Iegādājoties ūdeni, bieži vadāmies no reklāmām un tā, kas rakstīts uz iesaiņojuma, un esam pārliecināti, ka iegādājamies kvalitatīvu, nereti pat avota ūdeni. Senajam latvietim avota ūdens ir gandrīz maģisks vārds, kas asociējas ar veselīgu vai pat svētu ūdeni. Diemžēl tirgotāji šo nosaukumu bieži vien lieto neatbilstoši, un par dabīga avota ūdeni nepamatoti sauc no simts un vairāk metru dziļa ūdensapgādes urbuma iegūto ūdeni, īstenībā to pašu, kas tiek izmantots centralizētajai ūdensapgādei.
Solījumi uz pudeļu uzlīmēm
Latvijā nav dokumentu, kas reglamentētu fasēto ūdeņu nosaukumus un tirdzniecību, un reāli nav institūcijas, kas zinātu, kāds ūdens un no kurienes tiek pildīts un vai atbilst tam, kas rakstīts uz etiķetes. Apkopojot informāciju par pudelēm, kas bija pārdošanā tuvākajos veikalos, parādās ļoti interesanta aina – liela daļa ūdeņu, kurus sauc par minerālūdeņiem, patiesībā ir saldūdeņi, bet par dažiem spriest ļoti grūti, jo nav sniegta informācija ne par ūdeni, ne par tā ieguves vietu.
Nereti gluži fantastiskas ir ūdens labo īpašību anotācijas, kas sola iespēju gan zaudēt ēstgribu un novājēt, gan – gluži pretēji – gremošanu uzlabot, sola gan nomierināt, gan dot enerģiju. Taču, lai noteiktu ūdens reālo iedarbību uz mūsu organismu, ir veicami medicīniskie eksperimenti, ieviešama sertifikācija – pašreizējā nesertificē ūdens īpašības. Tāpēc novērtēt to ūdeni, kas nopērkams pudelēs, ir pilnīgi neiespējami. Lielākoties pat nezinām, kur tas iegūts, kur pildīts un kā apstrādāts.
Ko sauksim par dabīgu dzeramo ūdeni
Ir dažādas tehnoloģijas ūdens dezinficēšanai (hlorēšana, jonizēšana, apstarošana) un dzelzs koncentrācijas un cietības samazināšanai. Tieši šīs apstrādes tehnoloģijas nosaka to, vai ir pamatoti ūdeni saukt par dabīgu. Kā noteikts ES direktīvā «Par minerālūdeņiem», dabīgais ūdens nedrīkst būt dezinficēts, to drīkst gāzēt un apstrādāt, tikai mehāniski filtrējot.
Liela nozīme ir tam, vai ūdeni pilda ieguves vietā vai arī tas tiek transportēts, glabāts un tikai tad apstrādāts un pildīts jeb fasēts. Transportēšana un ilgstoša ūdens uzglabāšana ir papildu iespēja ūdeni piesārņot kā ķīmiski, tā bakterioloģiski. Izvairoties no pēdējās, lielākā tiesa Latvijā pildīto ūdeņu tiek tā vai citādi dezinficēti. Bez tam, ūdeni transportējot un uzglabājot, var mainīties tā ķīmiskais sastāvs un īpašības (nogulšņu izdalīšanās, pH izmaiņas u.c.).
Kādu ūdeni izvēlēties
Dot padomu, kādu ūdeni izvēlēties, pašreiz ir neiespējami. Iesaku pašiem iedziļināties pievienotās tabulas skaitļos, varbūt ierakstīt arī tā minerālūdens vai dzeramā ūdens datus, kuru parasti lietojat, salīdzināt un padomāt gan par šo datu patiesumu, gan ūdens nosaukumu.
Vislabāk, protams, izvēlēties tādu ūdeni, kura kvalitāte, vadoties no lietošanas pieredzes, ir iepatikusies, un mēģināt noskaidrot, no kurienes tas nāk un kā tiek apstrādāts. Jo aktuāls ir jautājums par to, cik dabīgi ir šie ūdeņi pēc jonizācijas, apstrādes ar sudrabu, filtrēšanas u.c. apstrādes veidiem. Turklāt ūdens apstrādes metodes netiek norādītas.
Ir nepieciešama sakārtota likumdošana un brīvi pieejama informācija par šiem jautājumiem.
Informācijas avoti par ūdeni
Valsts ģeoloģijas dienestā ir vērsušās tikai atsevišķas uzņēmējsabiedrības, lai saskaņā ar Latvijā spēkā esošās likumdošanas prasībām saņemtu licenci ūdens ieguvei, taču mums nav informācijas par turpmāko šo ūdeņu apstrādi un pildīšanu, tāpēc, lai neradītu nepareizu priekšstatu, šoreiz tās nenosaukšu, taču katrs, kuru interesē precīza informācija par ūdens ieguvi, to var saņemt Valsts ģeoloģijas dienesta licencēšanas nodaļā.
Otrs nozīmīgs informācijas avots varētu būt Labklājības ministrijas Pārtikas centrs. Bez tam uz atsevišķām pudelēm ir norādīta ūdeni ražojošās uzņēmējsabiedrības adrese un reizēm arī tālruņa numurs. Arī firmām būtujāsniedz informācija interesentiem par savu produkciju.
Padomājiet, kādu ūdeni dzerat!
Saites: http://videsvestis.lv/content.asp?ID=36&what=16
