Kosas palīdz novērst urīnceļu, nieru un urīnpūšļa problēmas. Šķīdina pat nierakmeņus un žultsakmeņus.

Pret visām minētajām slimībām jādzer kosas tēja, jāsien svaigas kosas pie slimās vietas vai arī jāiet kosu vannā.

Kosas palīdz regulēt audu savilkšanos un izplešanos, tādēļ tās iesaka lietot dažāda veida asiņošanas gadījumos, sevišķi – ar ginekoloģiskām problēmām saistītos. Kosu tēju iesaka dzert arī tad, ja ir neregulāras menstruācijas.

Ja ir ādas audzēji vai strutojoši pušumi, jādzer kosu tēja, jāliek kompreses un jāapmazgā slimā vieta ar kosu novārījumu.

Bērniem kosu tēja jādzer pēc šarlaka, kā arī pēc citām lipīgajām slimībām, jo tās atstāj organismā kaitīgas vielas, kas vēlāk var veicināt sirds slimību attīstību, izraisīt difteriju, angīnu, dažādas ausu, acu, deguna slimības. Kosas likvidē organismam nederīgās un kaitīgās vielas, spēcina organismu, jo satur daudz kaļķa, fosfora un citu vielu organiskos savienojums.

Kosas tēju nav ieteicams dzer ilgāku laiku no vietas. Tējai ņem 10-15g kosu uz 1L ūdens, dzer 3 tases dienā. Bērniem jādzer uz pusi mazākas porcijas.

Ja ir paplašinātas vēnas un kaulu ēde, veselīgi ir silti kosu sautējumi: kosas savāra, ietin drēbē un siltas liek uz slimās vietas. Pret minētajām kaitēm palīdz arī kosu peldes.

Pavasarī no svaigām samaltām kosām spiež sulu. Ņem 1 tējk. uz tasi ūdens, dzer 3 tases dienā. 2 reizes pa 10 pilieniem var dzert arī kosas tinktūru, kas sajaukta ar ūdeni. Tā tiek attīrītas asinis.

Kosu kompreses jāliek uz ļaundabīgiem audzējiem, strutojošām brūcēm.

Kosa aug pļavās, papuvēs, grāvmalās. To vāc agri pavasarī – aprīlī, maija sākumā, kad augs pilnībā izaudzis.