Gandrene ir labs asins attīrošs līdzeklis. Tā palīdz novērst arī iekaisumus – gan iekšējus, gan ārējus, jo gandreni uzskata par efektīvu augoņu dziedinātāju.

Lieto tēju. Tās pagatavošanai liek 2-3 tējkarotes kaltētu, saberztu augu uz glāzi vāroša ūdens.

Cilvēkiem, kuriem bieži asiņo deguns ieteicams gandreņu tēju ievilkt degunā vai arī likt pie deguna svaigas gandrenes lapas.

Gandrenes tēju ieteicams dzert arī barojošām māmiņām (1-2 glāzes dienā), lai veicinātu piena veidošanos.

Gandrene ir noderīga arī sliktas redzes un dzirdes ārstēšanai, tad gandreņu tēja jādzer pa 2-3 glāzēm dienā. Var izmantot arī svaigu gandreni – tās lapas var likt pie sāpošajām vai problemātiskajām vietām, tik ilgi nedrīkst turēt, jo gandrene ir stipra.

Pret nieru, žultspūšļa un urīnpūšļa iekaisumiem un akmeņiem palīdz gandreņu tēja un apliekamie, tos liek pūšļa un nieru apvidū. Ja nav pieejams svaigs augs, ūdenī var izsutināt kaltētu augu.

Gandreni var lietot kopā ar rūtu. Ņem vienu daļu gandrenes un tik pat daudz rūtas un sajauc. Tējai ņem divas tējkarotes uz glāzi verdoša ūdens. Vēl lielāks efekts ir, ja gandreni un rūtu saberž pulverī un ber uz sviestmaizēm vai ēd kopā ar dārzeņiem. Tas palīdz uzlabot sirdsdarbību, normalizē pulsu un asinsspiedienu, novērš vājumu, ārstē urinēšanas problēmas, turklāt šāds maisījums ir arī ļoti uzmundrinošs.

Ja ilgstoši ir augsta temperatūra, uz kājām var likt gandrenes kompresi, gandrene jāsajauc ar etiķi un sāli. Šādam nolūkam vislabāk izmantot svaigu gandreni, bet ziemā der arī kaltēts augs.

Arī pret krūšu dziedzeru tūkumiem un sacietējumiem palīdz svaiga gandrene, ja to ilgāku laiku patur pie sāpošās vietas, kā arī dzer tēju.

Vāc visu augu. Sakni vāc rudenī.