Ne velti jau senatnē katram latvietim pie mājas un katrā lielākā sētā bija savs apiņu dārzs. Apiņi bija ļoti labas zāles pret daudzām ļaunām slimībām un kaitēm.
| Ārstniecībā lieto apiņu tēju, pulveri un kompreses. Ziedu pulveri iegūst, izkratot izžāvētās ziedu galviņas. Pēc tam pulveri attīra no gružiem. Tējai ņem 3-5g ziedu galviņu uz 1L ūdens. Dzer ne vairāk kā 2 tases dienā pa ½ tasītei pirms katras maltītes. Bērniem pret onānismu nav labāka līdzekļa par apiņu pulveri. Jāņem 0,3-0,5g apiņu pulvera un tikpat daudz cukura. Jādzer ar ūdeni, vislabāk – vakaros pirms gulētiešanas. Apiņi labi palīdz arī pusaudžiem pret pollūciju, kā arī pret bezmiegu un erotisku uzbudinājumu. Mīlas „frontē” cietušajiem vakaros apiņu pulveris būs nervu mierinātājs. |
|
| Apiņi noder pret neirastēniju un migrēnu, neiralģiju un citām nervu kaitēm, arī pret stresa radītām kuņģa kaitēm. Tikpat labi apiņi palīdz pret daudzām sieviešu slimībām: baltajiem ziediem, neregulārām, sāpīgām menstruācijām un sāpošiem krustiem. Apiņi noder arī tad, ja ir nieru, žultspūšļa akmeņi, jo tie mazina sāpes, sadala un šķīdina akmeņus. Apiņus lieto kā urīndzenošu līdzekli, pret hroniskām un akūtām nieru un urīnpūšļa sāpēm. Ja ir bezmiegs, naktīs rādās murgi, divreiz dienā lieto 0,3-1g apiņu pulvera, labāk – vakaros pirms gulētiešanas. Apiņus vāc rudenī, kad sāk gatavoties ziedu spurdzes, t.i., kad tās kļūst vaļīgākas, lipīgas un spēcīgi smaržo. Izžāvē, glabā slēgtos traukos sausā vietā. | |
