Sarīvēti mārrutki, kas pielikti ēdienam vai arī atsevišķi pagatavoti ar eļļu un krējumu, noder pret podagru un astmu. Astmas slimniekiem katru vakaru pirms gulētiešanas jāizdzer 1 tējk. mārrutku sulas ar medu. Tas pasargās astmas slimniekus no klepus lēkmēm naktī un tuberkulozes slimniekus no smacējošā klepus.

Vīns vai spirts, ja tajā kādu laiku mērcēti mārrutki, jādzer sievietēm, kurām ir neregulāras menstruācijas.

Mārrutku sīrups palīdz apaukstēšanās gadījumos, kā arī, ja ir bronhiāls katars un aizsmakums. Dziedātājiem, aktieriem, lektoriem ziemā pirms uzstāšanās ieteicams

izdzert mārrutku sīrupu ar karstu ūdeni. Uz glāzi ūdens ņem 1 tējk. sīrupa. Sīrupu gatavo ar medu un mārrutku sulu un tie izmantojami vienādās proporcijās.

Silta mārrutku mērce pie jebkura ēdiena mazina gāzes un regulē zarnu peristaltiku.

Svaiga, rīvēta mārrutku sakne palīdz pret tūsku, cingu, nieru iekaisumiem, paaugstinātu temperatūru.

Visas brūces un ievainojumus, it sevišķi apdegumus, ātri dziedē mārrutku lapu sulas apliekamie.

Ja ir aknu darbības traucējumi, kuru rezultātā rodas dažādi sejas, roku un kakla izsitumi un plankumi, jādzer mārrutku sula, kā arī jāēd svaigi rīvēti mārrutki.

Uz bites, lapsenes vai citu kukaiņu koduma vietas jāliek saspiestas mārrutku lapas, lai lapu sula tiktu uz sāpošās vietas. Sāpes un uzpampums pāries.

Mārrutkus dēsta no saknēm, sadalot tās mazos gabaliņos. Vasarā 1-2 reizes saknes izrok un notīra no mazām pasaknītēm, bet lielākās saknes var iedēstīt atkal. Rudenī resnākās saknes novāc un uzglabā sausās smiltīs.