Dadzis ir labs sāpju remdētājs. Tā svaigās lapas jāliek tieši uz sāpošās vietas. Sevišķi ieteicamas dadža lapas ir sāpošai galvai, kuņģa sāpēm, gremošanas traucējumiem un dažādām brūcēm.

Dadžu tēja vai svaiga dadžu lapu sula jādzer reimatisma un podagras slimniekiem, cilvēkiem ar dažādiem ādas izsitumiem, strutojošiem augošiem, audzējiem, nedzīstošām apdeguma brūcēm un ēdēm.

Tējai lieto 5-10g lapu, sakņu uz 1Lūdens. Tēja jādzer bez cukura pa 1 tasītei pirms ēšanas 3 reizes dienā.

Apmazgājamam ūdenim lieto saknes: 10g uz 1/2L ūdens, vāra 20nim.

Ja galvu mazgā ar dadžu novārījumu, ātri pāriet un sadzīst galvas izsitumi, mati labāk aug un pazūd blaugznas. Pret šīm kaitēm dadžus lieto gan ārīgi, gan iekšķīgi. Ar dadžu novārījumu galva jāmazgā 3-4 reizes nedēļā. Lai mati augtu labāk, šim novārījumam var pievienot arī 1 tējk. dzeramās sodas.

Dadži aug visur – gar žogiem, pie mājām, dārzos un pļavās. Dadžu lapas vāc pirms Jāņiem, bet saknes – agrā pavasarī un vēlā rudenī, kad lapas un stublājs ir nokritis. Žāvē tikai nelielās lapas. Resnākās saknes gareniski pārgriež, bet mazākās sagriež nelielos gabaliņos. Var žāvēt arī tievākās saknītes.