Ālante ir ļoti derīgs augs. Senāk ar ālanti saistīja burvestības, to nēsāja arī kā amuletu, jo cilvēki ticēja, ka tā pasargā no ļauniem gariem.
| Ālantes sakne spēcina un attīra asinis, asinsvadus, elpošanas un gremošanas orgānus. Ālanti īpaši ieteicams lietot diabēta slimniekiem. Tā ir nepieciešama arī ginekoloģisko slimību ārstēšanā, sevišķi, ja ir neregulāras menstruācijas. Sakni lieto ar visu mizu tikai glāzi dienā pa ēdamkarotei ik pa 1-2 stundām. Sakni ņem aptuveni 10-15g uz ½ L ūdens. Sakņu pulveri lieto pa nelielam naža galam ar cukuru vai medu 2-3 reizes dienā. Pret gremošanas orgānu kaitēm un vērdergraizēm, pret žults, nieru un urīnpūšļa akmeņiem vislabāk lietot ālantes tinktūru. Pret |
|
| elpošanas orgānu slimībām – iesnām, tuberkulozi, bronhītu, astmu, plaušu kataru – palīdz ālantes ekstrakts pa 0,1-2g, sajaukts ar ūdeni 2-3 reizes dienā. Ālante aug stipri mitrā, bet ne purvainā zemē, jāsēj dobēs, tajā pašā vasarā, rudenī vai nākamajā pavasarī pārstāda aptuveni 50cm atstatu citu no citas ļoti saulainā vietā. Otrajā gadā, kad stublāji jau krietni paaugušies, jūnija beigās vai jūlijā, tos nogriež, lai rudenī varētu lietot saknes. Trešajā gadā saknes būs vēl lielākas un vērtīgākas žāvēšanai. Saknes daudz jālaista. Saknes un stublājus žāvē ar visu mizu, sagriež nelielos gabaliņos. | |
