Kliņģerītes ir noderīgas praktiski pret visām asinsrites un dziedzeriem saistītām slimībām. Ļoti efektīvas tās ir gadījumos, ja ir sacietējumi dzemdē, olnīcās vai krūšu dziedzeros. Šajos gadījumos jādzer kliņģerīšu tēja vai arī uz problemātiskās vietas jāliek svaigas, saspiestas kliņģerītes vai arī kliņģerīšu novārījuma komprese.

Pastāv uzskats, ka kliņģerītes palīdz krūšu un citu audzēju ārstēšanā, pat kuņģa audzēja gadījumā ieteicams lietot kliņģerītes. Tomēr bez ārsta ieteikumiem, tās patvaļīgi lietot nevajadzētu. Turklāt, šādos gadījumos jālieto arī pareiza un veselīga pārtika, kas spēcina organismu, attīra asinis un veido organismā veselīgu vidi.

Kliņģerīšu kompreses iesaka likt uz vātīm, tūkumiem, apdegumiem, ēdēm un nopietniem ādas bojājumiem, kas jau struto. Tās ieteicams lietot anēmijas slimniekiem un vājiem cilvēkiem, kuriem ir gremošanas un ēstgribas problēmas.

Kliņģerītes ir labs dezinficējošs līdzeklis. Ja ir ādas audzējs, var lietot kliņģerītes – dzert kliņģerīšu tēju, likt kompreses un smērēt ziedes. Kliņģerītes ārstē arī dzelteno kaiti (A hepatīts), kuņģa čūlu, aknu slimības.

Kliņģerītes audzē no sēklām, sējumu ieteicams izretināt. Vāc gan lapas, gan ziedus un visu augu. Lapas vāc pirms ziedēšanas, bet ziedus, kad tie pilnā plaukumā. Visu augu vāc, kad tam visvairāk ziedu.

Kliņģerītes ziedlapiņas žāvē izbārstītas plānā kārtā, lai ātrāk žūst. Ilgi žāvētas lapiņas zaudē dzelteno krāsu un arī specifisko maigo smaržu. Visu augu sasien nelielās slotiņās un pakar ēnainā, siltā vietā.